Viens no lielākajiem franšīzes devēja ieguvumiem ir franšīzes ņēmēja maksājumi par franšīzes izmantošanu, un tos var iedalīt divās lielās grupās – vienreizējais maksājums (franchise fee) un regulārie maksājumi (royalty fee). Vienreizējais maksājums tiek veikts, sākotnēji abām pusēm slēdzot franšīzes līgumu, savukārt regulāros maksājumus franšīzes ņēmējs veic katru mēnesi vai reizi ceturksnī, pēc noteikta aprēķina, par to vienojoties līguma slēdzējiem.
Vienreizējā franšīzes maksājuma apmērs
Vienreizējā maksājuma apmēru franšīzes devējs nosaka pats, pamatojoties uz aprēķiniem par izdevumiem, kas saistīti ar franšīzes ņēmēja atrašanu, franšīzes ņēmēja izvēlētās lokācijas izvērtēšanu un apstiprināšanu, sākotnējām franšīzes ņēmēja apmācībām, sākotnējo franšīzes ņēmēja atbalstu, administratīviem izdevumiem, u.c. izdevumiem. Franšīzes devējs vienreizējo maksājumu parasti saņem dažu dienu laikā pēc franšīzes līguma parakstīšanas ar jauno sadarbības partneri. To samaksājot, franšīzes ņēmējs saņem tiesības izmantot franšīzes devēja biznesa nosaukumu, biznesa konceptu (know-how), materiālus, apmācības un citas priekšrocības. Vienreizējais maksājums var svārstīties, sākot no dažiem tūkstošiem eiro līdz pat vairākiem simtiem tūkstošu eiro, un ir atkarīgs no konkrētā franšīzes devēja pārstāvētās industrijas, popularitātes un citiem faktoriem.
Regulārie franšīzes maksājumi
Savukārt regulārie franšīzes maksājumi vidēji veido aptuveni 5-6% no kopējā franšīzes ņēmēja mēneša apgrozījuma, taču ir uzņēmumi, kas iekasē augstākus maksājumus 7-10% no kopējā franšīzes ņēmēja mēneša apgrozījuma, kā arī ir uzņēmumi, kas iekasē zemākus maksājumus 1-4% no kopējā franšīzes ņēmēja mēneša apgrozījuma.
Regulārie franšīzes maksājumi vidēji ir 5-6% no mēneša apgrozījuma
Tas lielā mērā atkarīgs no vairākiem faktoriem. Viens no faktoriem var būt apgrozījuma lielums – jo augstāks kopējais franšīzes ņēmēja mēneša apgrozījums, jo parasti zemāks regulārais maksājums. Otrs no faktoriem var būt pārstāvētā nozare – ja attiecīgajā nozarē peļņas maržas ir lielas, tad arī regulārais maksājums būs lielāks (piem.konsultāciju uzņēmumiem), savukārt, ja attiecīgajā nozarē peļņas maržas ir mazas, tad arī regulārais maksājums būs mazāks (piem. kancelejas preču tirgotājiem, datortehnikas tirgotājiem, kioskiem). Regulārie maksājumi veicami ar mērķi lai saņemtu regulāras apmācības un atbalstu no franšīzes devēja. Daļa franšīzes devēju vēlas saņemt fiksētus mēneša maksājumus nevis procentu no apgrozījuma, tādējādi abas puses precīzi zina, ar kādiem ieņēmumiem un izdevumiem ik mēnesi ir jārēķinās, kas ļauj labāk plānot un prognozēt finanses. Papildus labums ir tas, ka šī izvēle novērš nepieciešamību papildus pārbaudīt franšīzes ņēmēja pārdošanas apjomus. Tiesa gan, šajā gadījumā var ciest franšīzes ņēmējs, ja pārdošanas rādītāji ir sliktāki, taču, tiem pieaugot, viņš iegūs, jo maksās to pašu apjomu.Ļoti reti, taču ir atsevišķi franšīzes devēji, kas vēlas lai franšīzes ņēmēji maksā regulāro maksājumu kā procentu no peļņas nevis no apgrozījuma, taču šāda vēlme franšīzes devējiem nav ieteicama, jo, kā zināms, peļņu ir vieglāk “noslēpt” nekā apgrozījumu.
Papildus vienreizējam maksājumam (franchise fee) un regulāriem maksājumiem (royalty fee), franšīzes devējs var vēl noteikt mārketinga maksājumu (marketing fee). Šī maksa pamatā paredzēta preču zīmes atpazīstamības veicināšanai. Tā parasti ir 1-2% no apgrozījuma.
LĪDZĪGI RAKSTI 
