Uzņēmēji, sākot domāt par sava biznesa, tostarp, franšīzes, attīstību, bieži vien pieļauj vairākas raksturīgas kļūdas finanšu plānošanā. Par to, kādas tās ir un kā tās novērst, stāsta attīstības finanšu institūcijas “Altum” Centra reģiona vadītāja Diāna Lopeta.
Bieži vien ir gadījumi, kad viena uzņēmēja ideja, kaut arī spīdoša, “neaiziet”, savukārt citos gadījumos notiek tieši otrādi – ideja ir piezemētāka, bet tā strauji attīstās un viss notiek. Kur slēpjas problēma?
Atbilde ir tajā, vai komanda – uzņēmuma vadītājs kopā ar pārējiem komandas spēlētājiem – spēj izveidot biznesa plānu, izteikt nākotnes prognozes, kā arī biznesa plānā ietvert potenciālo naudas plūsmu, saka D. Lopeta.
“Altum” nesen veiktajā aptaujā, kurā uzņēmēji aicināti novērtēt savas finanšu iemaņas, atklāts, ka biznesa uzsācēju finanšu pratība varētu būt labāka. Tikai 10% jūtas komfortabli un paši varētu izveidot biznesa plānu, naudas plūsmas pārskatu, peļņas – zaudējumu pārskatu un bilanci. Aptuveni trešdaļa atbildējusi, ka to varētu izdarīt, ja apgūtu papildu zināšanas. Savukārt pārējie savas zināšanas nevērtē pietiekami labā līmenī.
Eksperte tomēr iesaka sākotnēji apkopot visus skaitļus un prognozes, un tad sākt darbību, jo daudz lētāk un vienkāršāk būs modelēt situācijas uz papīra, nekā sagaidīt brīdi, kad uzņēmums cieš neveiksmi un nebūt gatavam tādā brīdī.
Kādas ir raksturīgākās uzņēmēju kļūdas?
1. Naudas plūsmā iekļautie cipari nav balstīti uz aptaujām, konkurentu izpēti
Veidojot naudas plūsmas, kas ir neatņemama sastāvdaļa biznesa plānā, uzņēmumu iekļautie skaitļi nav balstīti uz konkurentu, tirgus izpēti un klientu aptaujām, taču visiem naudas plūsmā iekļautajiem skaitļiem jābūt pamatotiem.
Tiekoties ar uzņēmējiem un uzdodot viņiem jautājumu, uz ko šie skaitļi balstīti, bieži vien “Altum” speciālisti saņem atbildes, ka tie balstīti uz sajūtām. Tas nav pareizākais veids, un visiem naudas plūsmā iekļautajiem skaitļiem jābūt pamatotiem, saka eksperte
2. Vispirms plāno ienākumus un tikai tad – izdevumus
Bieži vien vērojama situācija, kad sākumā uzņēmēji plāno ienākumus un tikai tad izdevumus, taču eksperte iesaka darīt pilnīgi otrādi – sākotnēji saplānot visus izdevumus maksimālā apmērā, bet ienākumus – minimālā apmērā, jo tieši šis rezultāts parādīs, vai projekts būs dzīvotspējīgs. Protams, pirmos mēnešus vienmēr nāksies strādāt ar zaudējumiem, bet 1-2 gadu laikā uzņēmējam vajadzētu sākt strādāt ar plusiem. Tomēr izmaksas vienmēr iet pa priekšu, un, piemēram, komunālie maksājumi, nomas maksas, atalgojums darbiniekiem, dažādi transporta pakalpojumi būs jāapmaksā uzreiz. Tāpat visdrīzāk ieņēmumi nebūs maksimālā apmērā, tādēļ jādomā, kā maksimāli iekļaut visus izdevumus, jo tas parādīs patieso ainu, saka D. Lopeta.
3. Uzņēmēju vēlmes bieži vien ir lielākas par iespējām
Izmaksām un ieņēmumiem jābūt sabalansētiem, taču uzņēmēju vēlmes nereti ir lielākas par iespējam, nemaz neļaujot biznesam attīstīties.
Tas raksturīgs gadījumos, ja tiek plānota telpu iegāde, jaudīgas tehnikas iegāde, bet bieži vien, uzdodot uzņēmējiem jautājumu, vai šīm iekārtām tuvākā gada laikā būs maksimāla noslodze, atbilde ir noraidoša. Tādēļ vienmēr jāpārdomā, vai pašā darbības sākumā tiešām ir nepieciešams iegādāties jaudīgas iekārtas, jo, piesaistot investorus vai ārēju finansējumu, procentu maksājumi būs jāveic uzreiz, un pēc neilga laika jāsāk arī pamatsummas atmaksa, tādēļ rodas jautājums, vai izdevumu slogs nebūs pārāk smags. “Altum” ekspertu ieteikums ir sākt ekonomiskāk – tā, lai procesi notiek pārdomāti.
4. Uzņēmēji bieži vien uzsākot darbību, aizmirst par apgrozāmajiem līdzekļiem
Uzņēmēji bieži vien uzsākot darbību, aizmirst par apgrozāmajiem līdzekļiem izejvielu iegādei, algām, degvielai u.c., taču bez tiem neiztikt. Ja nav līdzekļu, ar ko uzlabot uzņēmuma likviditāti, tad mehānisms nevar strādāt.
5. Naudas plūsmā tiek iekļauti maksimālie ienākumi, neņemot vērā nedz biznesa ieskriešanās periodu, nedz sezonalitāti
Tas sevišķi izteikti gadījumos, ja uzņēmums ir sezonāls, jo nereti netiek ievērota sezonalitāte, un plānota stabila naudas plūsma. Tādēļ nepieciešams laicīgi padomāt par biznesu, kāds būs pieprasījums un kad būs pasīvāki ienākumi. Tāpat arī biznesa uzsākšanas laikā ieņēmumi nebūs ar 100% atdevi.
6. Uzņēmējs biznesu sāk ar plašu vērienu
Uzņēmēji, sākot biznesu, vēlas sākt ar plašu vērienu, ieguldīt naudu, iegādāties lielas telpas, pietiekami nenoslogojot iekārtas, iepērkot par daudz izejvielu ar īsu realizācijas termiņu un līdzīgi. Taču katrs eiro biznesā jāiegulda racionāli un jēgpilni, iesaka D. Lopeta.
Vēl viena raksturīga kļūda uzņēmumi mēdz ieplānot diezgan lielu krājumu iepirkumu, kuriem realizācijas termiņš ir diezgan īss. Iespējams, šo iepirkumu iespējams veikt vairākās daļās, naudu novirzot jomām, kurās būtu krietni lielāks efekts, piemēram, darbinieku apmācībām. Ir vērts paturēt prātā, ka no katra ieguldītā eiro šodien būtu labi pēc gada pelnīt divus eiro.
7. Pietrūkst zināšanu par nodokļiem un izvēlētā nodokļu režīma specifiku
Sākot biznesu, jāprecizē, kāds nodokļu režīms būs uzņēmējam, jo bieži vien vērojams, ka uzņēmējs neizvērtē, kāds nodokļu režīms viņam ir atbilstošāks (mikrouzņēmums, PVN maksātājs vai citi).
8. Naudas plūsmā neparedz projekta aizkavēšanās riskus
Noteikti jāizpēta nozares riski, piemēram, ēdināšanas biznesā jāsaprot, cik būs pasūtītāji tādā situācijā kā šobrīd. Tas ir riskantāks bizness, salīdzinot ar, piemēram, metālapstrādes uzņēmumu, kurš šobrīd var nepārtraukti nodrošināt pasūtījumu izpildi saviem klientiem.
Tāpat, plānojot nākamos soļus, jāņem vērā dažādi papildus pasākumi – būvatļauju vai kādu citu atļauju saņemšana, saskaņojumi pašvaldībās, VUGD u.c., iekārtu palaišana un ražīgums vai produkta kvalitātes izmaiņas, potenciālie pircēju maksājumu kavējumi, pieprasījums, kas ir mazāks nekā par plānoto u.c. D. Lopetas pieredze liecina, ka bieži vien termiņi mēdz būt garāki nekā uzņēmēji ir ieplānojuši, kas nozīmē, ka ieņēmumu gūšanas laiks pārvirzās uz priekšu. Tāpat arī iekārtu palaišanas process var būt ilgāks, nekā sākotnēji plānots.
9. Netiek ņemta vērā uzņēmuma darbības specifika, plānojot naudas plūsmu
Naudas plūsma jāplāno atbilstoši darbības nozarei, piemēram, medicīnas jomā PVN nav iekļauts priekšnodoklī, lauksaimniecībā – graudkopībā ir izteikta sezonalitāte, alkohola ražošanā lielu daļu veidos akcīzes nodoklis. Šie faktori jāņem vērā un jāplāno naudas plūsma atbilstoši biznesa darbības nozarei. Bieži vien biznesa uzsācējiem informācijas trūkuma dēļ šie faktori tiek palaisti garām, un to dēļ ir grūti ieiet atpakaļ iepriekšējā darbības režīmā, novērojusi eksperte.
10. Nekonsolidē saimniecisko darbību tieši saistītiem uzņēmumiem
Ikdienā redzamas situācijas, kad, piemēram, uzņēmējs darbojas vienā nozarē, bet plāno jaunu biznesu. Svarīgi saprast, vai šīs jomas būs savstarpēji saistītas, jo, ja tie ir saistīti uzņēmumi caur naudas plūsmām un īpašnieku, iespējams, jākonsolidē naudas plūsma un to izdarot, var redzēt patieso ainu un aprēķināt, vai abi uzņēmumi spēj nopelnīt pietiekami daudz.
11. Bieži vien naudas plūsmā netiek iekļauti visi izdevumi
Iesniedzot bankā vai “Altum” aizdevuma pieteikumu, ir jāiekļauj visa informācija, tostarp, naudas līdzekļu izcelsme, jo aizdevējam jāseko Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma prasībām, kas to nosaka.
Plānojot saņemt aizdevumu “Altum”, skaitļiem, kas norādīti naudas plūsmas prognozē, būtu jāsakrīt ar “Altum” iesniegtajā pieteikumā iekļautajiem rādītājiem. Bieži vien naudas plūsmā uzņēmēji aizmirst iekļaut tādus izdevumus kā īpašnieka atalgojums, darbinieku algas, mārketinga un grāmatvedības izmaksas, transporta izmaksas, sīkā inventāra iegāde, jaunā un esošo aizdevumu atmaksa, apdrošināšanas maksājumi un citus neparedzēti izdevumi. Tāpat naudas plūsmā jāiekļauj atbalsti no citiem projektiem, piemēram, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras, Lauku atbalsta dienesta un citām iestādēm, uzsver eksperte.
LĪDZĪGI RAKSTI 
