Sava biznesa uzsākšanai un franšīzes biznesa uzsākšanai ir gan kopīgas, gan atšķirīgas iezīmes, stāsta “Sorainen” partnere, zvērināta advokāte Ieva Andersone.
Jāizvēlas kāda no juridiskajām formām
Ikviens mēs esam fiziska persona, sākot biznesu, kļūstam par saimnieciskās darbības veicējiem, tādēļ būs jāizvēlas kāda no juridiskajām formām. Juridiskā forma būs nepieciešama jebkurā situācijā – gan uzsākot savu biznesu no nulles, gan iegādājoties franšīzi.
Franšīze no juridiskā viedokļa ir līgums starp vienu komersantu – franšīzes devēju un otru – franšīzes ņēmēju. Ar līgumu franšīzes ņēmējam tiek piešķiras tiesības izmantot preču zīmi, citas intelektuālā īpašuma tiesības, zināšanas preču pārdošanā, izplatīšanā vai pakalpojumu sniegšanā atbilstoši franšīzes devēja izstrādātajai un pārbaudītajai sistēmai (franšīze), bet franšīzes ņēmējs par to maksā nolīgto atlīdzību.
Tādējādi šajā jautājumā nav būtiskas atšķirības starp savu uzņēmumu un franšīzi, jo jebkurā gadījumā būs jāatrisina korporatīvie jautājumi – arī franšīzes ņēmējs ir saimnieciskās darbības veicējs, saka Ieva Andersone.
Franšīzes ņēmējs var būt:
- SIA
- Individuālais komersants;
- Pašnodarbināta persona.
Parasti nopietnāku biznesu uzsākot, tiek dibināta sava SIA. Kā nodibināt SIA?
Ir jāsagādā virkne dokumentu iesniegšanai Uzņēmumu reģistrā: pieteikums, lēmums par dibināšanu vai dibināšanas līgums; statūti; bankas izziņa vai cits dokuments par pamatkapitāla apmaksu (ja pamatkapitāls apmaksāts naudā); atzinums par mantiskā ieguldījuma vērtību (ja pamatkapitāls apmaksāts ar mantisko ieguldījumu); dalībnieku reģistra nodalījums; katra valdes un padomes locekļa piekrišana ieņemt amatu (ja izveidota padome), valdes paziņojums par juridisko adresi; nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišana komersanta juridiskās adreses reģistrācijai; patiesā labuma guvēju pamatojošie dokumenti.
Kaut arī dokumentu loks izskatās plašs, to noformēšanai ne vienmēr būs nepieciešama jurista palīdzība – uzņēmīgs un saprātīgs cilvēks ar visām formalitātēm varēs tikt galā pats. Turklāt Uzņēmumu reģistra interneta vietnē ir bez maksas pieejami visi iepriekšminēto dokumentu paraugi, tāpat iespējams arī pieteikties konsultācijai Uzņēmumu reģistrā.
Potenciālās izmaksas
SIA pamatkapitāls ir, sākot no 2800 eiro, savukārt valsts nodeva SIA reģistrācijai – 150-450 eiro, atkarībā no steigas, kādā persona vēlas uzņēmumu reģistrēt.
Lai kļūtu par franšīzes ņēmēju, būs jāslēdz franšīzes līgums. Tāpat būs jāsamaksā sākotnējā franšīzes pirkuma cena, ko nosaka franšīzes devējs. Jo populārāka un potenciāla izdevīgāka ir franšīze, jo maksa sākotnēji būs augstāka.
Zīmola izveide
Vienalga, ko jūs tirgojat – pašdarinātus apģērbus, pārtikas produktus, vai ko citu, būs jāizvēlas, ar kādu zīmolu to darīsiet. Ja sāksiet biznesu no nulles, tad zīmols būs jāizdomā pašam, turklāt cītīgi ir jāpārbauda, vai šī preču zīme nav jau reģistrēta Latvijā un ja plānots nākotnē strādāt ārpus mūsu valsts robežām – arī ārvalstīs. Vienkāršākais ir izmantot Google meklētāju konkrēta uzņēmuma nosaukuma atrašanai un noskaidrojot, vai tas ir juridiski brīvs. Ja nosaukums ir brīvs, tad vēlams savu preču zīmi reģistrēt.
Franšīzes gadījumā ir daudz vienkāršāk – par zīmolu galva nav jālauza vispār, jo iegūstat tiesības lietot jau dibinātu, eksistējošu un lielākoties plaši pazīstamu zīmolu. Tas krietni ietaupīs laiku, naudu un radošās domas lidojumu.
Dibinot jaunu zīmolu, būs jāiegulda diezgan ilgs laiks, lai to popularizētu un sekotu līdzi, vai kāds cits to nesāk izmantot. Franšīzes gadījumā par zīmola aizsardzību rūpējas franšīzes devējs un veic pretdarbības, ja kāds preču zīmi sāk viltot.
Visizplatītākās nepieciešamās speciālās atļaujas (licences)
Strādājot konkrētās jomās, nepieciešamas papildu licences darbībai.
SIA dibināšanas gadījumā vispopulārākās ir:
- Akcīzes preču speciālās atļaujas (licences), kuras komercdarbībai ar akcīzes precēm izsniedz Valsts ieņēmumu dienests;
- Mūzikas publiskā izpildījuma licence, kuru izsniedz AKKA/LAA, lai izmantotu ar autortiesībām aizsargātus darbus publiskos pasākumos, sabiedriskās vietās;
- Pārtikas uzņēmuma reģistrāciju vai atzīšanu veic Pārtikas un veterinārais dienests par uzņēmumiem, kas iesaistīti jebkurā pārtikas aprites posmā.
- Tāpat arī skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem, uzsākot pakalpojuma sniegšanu, jāpaziņo par savu saimniecisko darbību veselības inspekcijai.
Formāli starp biznesa uzsākšanu no nulles un franšīzes ņemšanas nav būtiska atšķirība, jo franšīzes gadījumā tāpat var būt nepieciešamība iegūt atļaujas/licences, vienīgi franšīzes devēja rokasgrāmatā sniegtā informācija var krietni atvieglot šo procesu.
Franšīzes iegūšanas juridiskā puse
Franšīze tiek izsniegta uz rakstveida līguma pamata, kas ir visai detalizēts un precīzs, lai visiem būtu skaidrs, par ko abas puses ir vienojušās. Franšīzes ņēmējam ir jāpārliecinās, vai franšīzes devējs ir sniedzis pēc iespējas precīzāku informāciju par to, ko viņš piedāvā, kas ir zīmols, ko varēs izmantot, kāda veida palīdzību viņš sniegs.
Savukārt franšīzes ņēmējam ir jāsaprot, vai viņš būs spējīgs izpildīt visus līguma nosacījumus.
Tomēr dažkārt gadās arī nesaprašanās starp abām pusēm.
Kādi ir franšīzes ņēmēju galvenie juridiskie riski?
- Nespēja izpildīt franšīzes līguma noteikumus – tie var būt pārāk strikti, detalizēti;
- Pārspīlētas franšīzes ņēmēja cerības – franšīzes ņēmējam pašam ir jābūt ļoti aktīvam, lai franšīze nestu peļņu, un vienmēr jāpatur prātā pienākums maksāt franšīzes maksu (nevar atļauties strādāt ar zaudējumiem);
- Var rasties domstarpības līguma izpildes gaitā. Dažreiz pušu pienākumi var būt neskaidri, vai arī franšīzes ņēmējs līguma darbības gaitā vēlas darīt kaut ko citādi, tostarp, saskata iespēju ko darīt labāk, tādēļ jānoskaidro, cik plaša ir darbības brīvība;
- Franšīzes devējs nespēj nodrošināt franšīzes ņēmēju atbalstu – franšīzes var sākt augt ļoti ātri, un var rasties risks, ka franšīzes devējs nespēs pienācīgi apkalpot visus franšīzes ņēmējus.
LĪDZĪGI RAKSTI 
