Franšīzes līgumu regulējums Baltijas valstīs

Slēdzot starptautisku franšīzes līgumu, ir svarīgi, kādas valsts tiesības tam tiks piemērotas. Izvēlētais likums regulēs situācijas, kas nav atrunātas līgumā, noteikumu spēkā esamību, strīdīgus gadījumus un citus jautājumus. Baltijas valstu regulējums lieliski demonstrē, cik dažādi var būt likuma noteikumi, kas piemērojami franšīzēm.

Galvenais par šo regulējumu ir apkopots šajā tabulā.

 LatvijaLietuvaIgaunija
LikumsKomerclikums, 474.-480. pants. Spēkā no 2010. gada 1. janvāraCivilkodekss (Civilinis Kodeksas), 6.766.-6.779. pants. Spēkā no 2001.gada 1.jūlijaIgaunijas Saistību tiesību likums (Riigi Teataja),  375.-378.pants. Spēkā no 2002 .gada 1. jūlija
Franšīzes līguma formaRakstiskiRakstiskiJebkurā formā
Franšīzes līguma reģistrācijaNav nepieciešamaNepieciešama reģistrācija Komercreģistrā un reģistrā, kas reģistrē nododamā intelektuālā īpašuma tiesībasNav nepieciešama
Pirms-līguma informēšanaObligātaNav noteiktaPiemērojami vispārējie saistību tiesību noteikumi par informācijas sniegšanu
Valodas prasībasJebkurā valodāJābūt tulkojumam lietuviešu valodāJebkurā valodā
Galvenie franšīzes devēja likumiskie pienākumi1) Sniegt pirms-līguma informāciju1) Nodrošināt dokumentāciju un informāciju1) Nodrošināt instrukcijas un atbalstu
2) Nodrošināt intelektuālā īpašuma tiesību spēkā esamību visā līguma laikā2) Nodrošināt intelektuālā īpašuma licences un tās reģistrēt
3) Nodrošināt savlaicīgas piegādes, ja franšīzes ņēmējam ir pienākums iegādāties preces no franšīzes devēja3) Uzņemties subsidiāru atbildību ar franšīzes ņēmēju  par prasībām saistībā ar produkcijas kvalitāti
4) Maksāt kompensāciju par konkurences ierobežojumu pēc līguma termiņa beigām4) Pagarināt esošo  franšīzes līgumu uz tādu pašu termiņu un noteikumiem, kāds bija  iepriekšējam līgumam
5) Izmaksāt franšīzes ņēmējam kompensāciju, ja noslēdz franšīzes  līgumu ar trešo personu 3 gadu laikā pēc esošā franšīzes līguma beigšanās
Galvenie likumiskie franšīzes ņēmēja pienākumi1) Sniegt patiesu pirm-līguma informāciju, ja franšīzes devējs to ir pieprasījis1) Nodrošināt preču un pakalpojumu kvalitāti1) Nodrošināt kvalitāti
2) Nodrošināt nepieciešamo informāciju2) Izpildīt instrukcijas
3) Izpildīt franšīzes devēja norādījumus3) Nodrošināt klientiem papildus pakalpojumus, ja tas ir noteikts
4) Respektēt franšīzes devēja intelektuālā īpašuma tiesības4) Atļaut franšīzes devējam pārbaudīt kvalitāti
5) Nekaitēt franšīzes devēja labajai slavai
6) Turēt noslēpumā franšīzes devēja komercnoslēpumus
7) Atļaut franšīzes devējam pārbaudīt franšīzes ņēmēja darbu

 

Latvija

Latvijas Komerclikuma regulējums ir pietiekams, taču tajā pašā laikā nav pārmērīgs. Tas līgumslēdzējiem piešķir pietiekamu brīvību izlemt par franšīzes līguma saturu, bet franšīzes devēja pienākumi ir izskaidroti pietiekoši skaidri un kodolīgi.Latvijas likumdevējs  Komerclikumā ir iestrādājis pasaules labāko praksi, iekļaujot noteikumus no UNIDROIT Informācijas par franšīzi atklāšanas parauglikuma (Model Franchise Disclosure Law). Franšīzes devējam ir pienākums rakstiski sniegt svarīgāko informāciju par franšīzi vēl pirms franšīzes līguma noslēgšanas. Ja tas netiek izdarīts, tas var kalpot par pamatu, lai vēlāk franšīzes ņēmējs varētu vienpusēji izbeigt līgumu. Svarīgi ir tas, ka Komerclikums arī franšīzes ņēmējam uzliek pienākumu sniegt franšīzes devējam aktuālas un patiesas ziņas par apstākļiem, kuriem ir būtiska nozīme, slēdzot franšīzes līgumu. Tas ir labs instruments, bet franšīzes devēji ne vienmēr to izmanto.Komerclikums ir izveidots tā, lai nodrošinātu aizsardzību franšīzes ņēmējam kā vājākai un mazāk pieredzējušai pusei. Spilgtākais šī regulējuma piemērs  ir franšīzes devēja pienākums maksāt franšīzes ņēmējam atlīdzību par konkurences ierobežojuma periodu.

Lietuva

Lietuvā ir visapjomīgākais franšīzes regulējums Baltijas valstīs. Lietuvas Civilkodekss sniedz vispusīgu regulējumu par franšīzes līgumu: tā noslēgšanu, grozījumus, izbeigšanu, formu un saturu. Tādejādi tiek nodrošināts likuma regulējums  gadījumos, ja puses līgumā nav paredzējušas noteikumus dažādām situācijām. Civilkodekss arī nosaka galvenos konkurences tiesību noteikumus franšīzes attiecībās. Jāatzīst, ka Lietuvas Civilkodekss nodrošina aizsardzību galvenokārt franšīzes ņēmēja interesēm, piemēram, franšīzes devējam un franšīzes ņēmējam noteiktos apstākļos ir jāsadala atbildība pret trešajām personām par pārdotajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem. Varētu teikt, ka Lietuvas regulējums ir atkāpies no principa, ka franšīzes ņēmējs veic uzņēmējdarbību  uz savu risku un atbildību, jo daļa atbildības tiek nodota franšīzes devējam. Šie noteikumi ievērojami atšķiras no regulējuma citās Baltijas valstīs.Lietuvas Civilkodeksā ir arī atšķirīga pieeja jautājumam par franšīzes līguma pārjaunošanu uz jaunu termiņu. Likums dod franšīzes ņēmējam tiesības pārjaunot līgumu  ar tādiem pašiem noteikumiem un termiņu, ja franšīzes ņēmējs līguma darbības laikā nav pārkāpis savas saistības saskaņā ar franšīzes līgumu. Tas var radīt grūtības franšīzes devējam, ja tas pēc franšīzes līguma beigām vēlas ieviest izmaiņas līgumā, piemēram,  saistībā ar izmaiņām  tirgū vai pušu attiecībās. Lietuvas Civilkodeksā ir noteikts, ka franšīzes līgums ir jāreģistrē Uzņēmumu reģistrā un intelektuālā īpašuma reģistros.  Tādejādi šis regulējums rada birokrātisko slogu  un papildus izmaksas uzņēmējiem. Papildus tam, publiskā reģistrācija dod iespēju trešajām personām iepazīties ar franšīzes līgumu saturu, kas rada grūtības saglabāt līgumā ietverto konfidenciālo informāciju.   Jāuzsver, ka līguma reģistrācija ir obligāta, lai to varētu piemērot attiecībā uz trešajām personām, bet neietekmē līguma piemērošanu un spēkā esamību starp franšīzes devēju un ņēmēju. Šī iemesla dēļ ir daļa uzņēmēju, kas ignorē šo prasību un līgumus nereģistrē.

Igaunija

Igaunijas regulējums ir ļoti šaurs un  neparedz noteikumus par nekonkurēšanu, franšīzes līguma izbeigšanu, līguma atjaunošanu utt. Tāpēc franšīzes līgumiem jāpiemēro vispārējie saistību tiesību noteikumi. Šī pieeja padara franšīzes regulējumu nepārredzamu, jo ir jāanalizē viss Saistību likums kopumā.  Attiecībā uz pušu interešu aizsardzību Igaunijas likums vairāk atbalsta franšīzes devējus nekā franšīzes ņēmējus. Nav tādu noteikumu, kas piešķir papildu tiesības franšīzes ņēmējiem, piemēram, tiesības iegūt informāciju vai saņemt kompensāciju par nekonkurējošu saistību izpildi.Igaunijas tiesību aktos nav noteiktas birokrātiskas prasības, likums pat neprasa rakstisku franšīzes līgumu formu.

***

Šis salīdzinājums ļauj secināt, ka ikvienam uzņēmumam, kas noslēdz starptautisku franšīzes līgumu, ir jāizvērtē nacionālie likumi un rūpīgi jāapsver visas prasības un īpatnības. Vairumā gadījumu varētu būt nepieciešama dziļāka analīze, lai noteiktu obligāti piemērojamos  noteikumus, kurus nevar grozīt ar franšīzes līgumu. Jo mazāk detalizēts ir  regulējums (kā Igaunijā), jo ērtāks tas ir pieredzējušiem starptautiskiem franšīzes devējiem, kuri var slēgt savus tipveida franšīzes līgumus bez būtiskām izmaiņām. Tomēr mazāk pieredzējušiem franšīzes ņēmējiem Lietuvas izsmeļošais un franšīzes ņēmēja intereses aizsargājošais  regulējums ir daudz labvēlīgāks. Jāatzīst, ka Latvijas likumdošana veiksmīgi līdzsvaro pušu tiesības un pienākumus.

Dace Ščadro

Lasīt citus rakstus