Kādas ir atšķirības starp licenci un franšīzi?

Ja uzņēmējs ir īstenojis sapni – izveidojis biznesu, kurš darbojas un ir veiksmīgs, viņš, tāpat kā daudzi citi veiksmīgi uzņēmēji, neapstāsies pie sasniegtā, bet vēlēsies panākumus turpināt un audzēt biznesa apjomus. Ko darīt, lai to panāktu? Pastāv divas iespējas – licencēšana un franšīze. Šos terminus nereti izmanto kā sinonīmus, taču starp tiem pastāv atšķirības. Katram no šiem veidiem pastāv pozitīvās un negatīvās puses biznesa attīstībai, ko aplūkosim šajā blogā.

Licencēšana.

Licencēšanas būtība ir tāda, ka uzņēmums piešķir trešajai pusei jeb licences saņēmējam atļauju izmantot biznesa patentus, preču zīmes, autortiesības, dizainus vai informāciju par citiem saviem tirdzniecības noslēpumiem, ko var dēvēt par intelektuālo īpašumu. Licence nepiešķir īpašuma tiesības uz intelektuālo īpašumu, taču dod atļauju licences saņēmējam to izmantot. Ja vien licences līgumā nav atrunāts savādāk, licences saņēmējs parasti strādā neatkarīgi, un to pavisam minimāli uzrauga vai atbalsta uzņēmums, kurš izsniedzis licenci. Tāpat licences līgumi parasti neiekļauj ekskluzīvas tiesības uz intelektuālo īpašumu, kas nozīmē, ka licences saņēmējam var nākties tieši konkurēt ar citiem līdzīgiem uzņēmējiem vienā teritorijā.

Franšīze.

Šajā biznesā trešā puse jeb franšīzes ņēmējs maksā regulāros maksājumus uzņēmējam, kas ir franšīzes devējs, taču viņš var izmantot ne tikai uzņēmuma intelektuālo īpašumu, bet arī dažādas citas sistēmas, piemēram, izplatīšanas un mārtketinga sistēmas. Tāpat franšīzes devējs piešķir franšīzes ņēmējam ekskluzīvas tiesības darboties kādā teritorijā, lai novērstu tiešu konkurenci ar citiem franšīzes ņēmējiem, kā arī parasti atbalsta jauno sadarbības partneri veikala atvēršanā un turpmākajā darbībā. Arī tad, kad kompānija sākusi darboties, franšīzes devējs uzrauga franšīzes ņēmēju. To, cik lielā mērā tas notiks, aprakstīts līgumos.

Evelīna Ozoliņa

Lasīt citus rakstus