Regulārs maksājums parasti nosaka franšīzes davēja dzīvotspēju

Lielākā daļa (bet ne visi) franšīzes ņēmēji ģenerē savus ieņēmumus no regulārajiem franšīzes ņēmēju maksājumiem, kas tiek veikti par to, ka viņi izmanto kompānijas zīmolu un atbalstu.

Tas parasti ir noteikts kā fiksēts vai mainīgs regulārs maksājums, kas tiek aprēķināts kā konkrēts procents no franšīzes ņēmēja apgrozījuma. Maksājums parasti tiek noteikts atkarībā no franšīzes biznesa modeļa attīstības, kā arī līmeņa, kādā mērā franšīzes devējs uzrauga franšīzes ņēmēja biznesa darbību. Salīdzinoši mazāka izmēra uzņēmumi, piemēram, pakalpojumi mājsaimniecībām, kuros mazāk tiek izmantotas tehnoloģijas, franšīzes ņēmējam piemēros fiksētu regulāro maksu. Savukārt, piemēram, mazumtirdzniecības biznesā ar datorizētām naudas uzskaites sistēmām, ko reālā laikā uzrauga franšīzes devējs, maksājumus var rēķināt kā procentus no franšīzes ņēmēja apgrozījuma, jo tam iespējams sekot līdzi.

Papildus tam franšīzes devējs var saņemt arī dažādas atlaides no piegādātājiem, ko viņš saņem par produktu izplatīšanu. Tāpat atsevišķas franšīzes sistēmas nepiemēro regulāros maksājumus, bet tā vietā iesaistās piegādēs un ģenerē ienākumus no produktiem un pakalpojumiem, ko paši piegādā franšīzes ņēmējiem.

Tomēr, lai kuru ieņēmumu veidu franšīzes devējs izvēlētos, vienmēr galvenais faktors būs franšīzes ņēmēju skaits. Ja franšīzes devējs izvēlas piemērot fiksēto regulāro komisijas maksu, viņam sākotnēji ir jāizkalkulē, kāds ir minimālais franšīzes ņēmēju skaits, lai segtu tīkla uzturēšanas izmaksas. Arī franšīzes devējiem, kuri iekasēs procentu maksājumus no apgrozījuma, jāizreķina minimālais franšīzes ņēmēju skaits, tomēr šajā gadījumā šis skaitlis mainīsies saskaņā ar franšīzes ņēmēju pārdošanas apjomiem.

Maksājumu modeļa un apjoma izvēle ir ļoti nozīmīga franšīzes biznesa modeļa dzīvotspējai, tādēļ maksājuma veida noteikšanai nepieciešams veikt rūpīgu izpēti un plānošanu, pirms sākt franšīzes biznesu.

Evelīna Ozoliņa

Lasīt citus rakstus