Lai arī frančaizinga attiecības radās daudz agrāk par likumiem, kas tās regulē, jaunā Civilkodeksa stāšanās spēkā nostiprināja praktisko un teorētisko frančaizinga pusi.

Civilkodeksa 6.grāmatas XXXVII nodaļa apraksta noteikumus, saistītus ar frančaizingu Lietuvā.

Komercdarbību regulējošā nacionālā likumdošana Lietuvā

Galvenie likumdošanas akti, kas regulē komercdarbību Lietuvā ir Lietuvas Civilkodekss (pieņemts 2001.gada 1.jūlijā) un likumi, kas regulē dažādus uzņēmējdarbības veidus Lietuvā. Lietuvas Civilkodeksa XXXVII nodaļā ir pants, kurš paredz un regulē frančaizinga līgumu un apakš-frančaizinga līgumu, kā arī franšīzes devēja un franšīzes ņēmēja tiesības un pienākumus. Turklāt vēl ir vairāki likumi, kas regulē katru uzņēmējdarbības veidu Lietuvā. Šie likumi ir: Likums par individuālo (personīgo) uzņēmumu (pieņemts 2004.gada 1.janvārī), līgums par partneruzņēmumu (pieņemts 2004.gada 1.janvārī), likums par privātām un publiskām kompānijām (pieņemts 2004.gada 1.janvārī) un Likums par lauksaimniecības kompānijām (pieņemts 2001.gada 30.maijā).

Intelektuālā īpašuma aizsardzības regulēšanas likumdošana Lietuvā

Radot vai veicot konkrētu darbu, ražotājam, veicējam tiek piešķirtas autortiesības un citas tiesības. Autortiesību un saistītu tiesību objekti Lietuvā nav reģistrēti. Ražošanas īpašuma tiesības tiek atzītas un aizstāvētas tikai pēc tam, kad tās tiek reģistrētas saskaņā ar Lietuvas Republikas likumiem.

Likums, kas regulē intelektuālā īpašuma tiesības, ir Lietuvas Dizaina likums, pieņemts 2003.gada 1.janvārī, kurš atbilst 1998.gada 13.oktobra Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai 98/71/EC par tiesisko dizaina paraugu aizsardzību. Tiesiskā aizsardzība attiecas uz dizaina paraugiem, reģistrētiem Lietuvas Republikas Dizainu reģistrā, ko pārvalda Valsts Patentu birojs. Reģistrēti var tikt tikai jauni dizainparaugi ar unikālām pazīmēm.

Lietuvas Preču zīmju likums, pieņemts 2001.gada 1.janvārī tika veidots saskaņā ar 1988.gada 21.decembra Padomes Pirmo direktīvu par dalībvalstu likumu saistīšanu ar preču zīmēm (89/104/EEC). Preču zīmes tiek reģistrētas Lietuvas Republikas Preču zīmju reģistrā, ko pārvalda Valsts Patentu birojs. Aizsargātas ir tikai reģistrētās preču zīmes, nereģistrēta preču zīme var tikt aizsargāta tikai tad, ja tā ir tik pazīstama, ka to atzīst tiesa. Likumi nosaka preču zīmju īpašnieku tiesības, tai skaitā tiesības novērst jebkādas trešās personas nelegālu šīs vai identiskas preču zīmes izmantošanu komerciālu darbību veikšanai.

Lietuvas Patentu likums, pieņemts 2000.gada 21.decembrī, nosaka jauninājumu aizsardzību, kuru garantē Valsts Patentu biroja izsniegts patents. Reģistrējami ir tikai patentējami, jauni un rūpnieciski izmantojami jauninājumi. Patenta īpašnieks ir tiesīgs neļaut citām personām izmantot patentēto produkcijas ražošanas metodi, kā arī ražot, pārdot, importēt utml. patentēto produktu vai patentēto produkta ražošanas metodi bez patenta īpašnieka atļaujas. Jāatzīmē, ka Patentu likums tāpat nosaka tā darbību starptautiskā vidē vai saistītā ar Eiropas patentiem.

Autortiesību un Saistītie likumi, pieņemti kopš 2003.gada 21.marta, attiecas uz oriģinālo literatūru, zinātnes un mākslas darbiem, kas ir radušies kā autora reāla darba rezultāts.

Autortiesību un saistītu tiesību īpašnieki ir tiesīgi atļaut to autortiesību ekonomisko realizāciju citām sabiedrībām autortiesību un saistītu tiesību, kas izveidotas šādam nolūkam, kolektīvai izmantošanai.

Cita likumdošana, saistīta ar franšīzes līgumu Lietuvā

Lietuvas Republikas likumi aizsargā taisnīgas konkurences brīvību, ierobežojot un/vai aizliedzot sekojošas pret-konkurences darbības: pretlikumīgas pret-konkurences vienošanās, dominējošās pozīcijas ļaunprātīgu izmantošanu, koncentrēšanos un citas pret-konkurences darbības.

Piemērojamā likumdošana ir Lietuvas Republikas Konkurences likums Nr. VII-1099, pasludināts 1999.gada 23.martā. Konkurences stāvokļa situācijas uzraudzību valstī veic Lietuvas Republikas Konkurences Padome.

Lietuvas konkurences likums ir veidots saskaņā ar Eiropas Savienības tiesiskajām normām un noteikumiem.

Uz ko attiecas tiesiskās normas par konkurenci
Tiesiskās normas par konkurenci attiecināmas uz visiem uzņēmumiem vai to grupām, tai skaitā uz tiek uzņēmumiem, kas ir reģistrēti ārpus Lietuvas Republikas robežām, ja to ekonomiskā darbība ierobežo Lietuvas vietējā tirgus konkurenci.

Aizliegtās konkurenci ierobežojošās vienošanās
Vienošanās, kas ierobežo konkurenci, nozīmē jebkādā veidā (rakstiski vai mutiski) noslēgtu vienošanos starp diviem vai vairākiem uzņēmumiem vai ieinteresētām uzņēmumu grupām, kurā ir iekļauti lēmumi par kādām uzņēmumu darbībām, vai uzņēmumu pārstāvju darbībām, kas rada konkurences barjeras esošajā tirgū, vai kas var pavājināt, deformēt vai kā citādi negatīvi ietekmēt konkurenci. Visas vienošanās, kuru priekšmets ir konkurences ierobežošana, vai kurš var ierobežot konkurenci, ir aizliegtas un tām jābūt anulētām uzreiz pēc to noslēgšanas, ja vien tās neattiecas uz individuāliem gadījumiem.

Dominējošās pozīcijas ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums
Konkurences likums aizliedz dominējošās pozīcijas ļaunprātīgu izmantošanu vietējā tirgū, veicot darbības, kas ierobežo vai var ierobežot konkurenci, nepamatoti ierobežojot citu uzņēmumu iespējas darboties tirgus iekšienē vai pārkāpjot patērētāju tiesības.

Uzņēmums var tikt uzskatīts par uzņēmumu ar dominējošu pozīciju tirgū gadījumā, ja tā tirgus daļa ir ne mazāka par 40%. Tāpat par dominējošu pozīciju tirgū var uzskatīt trīs vai mazāk to uzņēmumu grupu, kam ir vislielākās tirgus daļas, ja to summētā daļa ir 70% vai vairāk no visa tirgus.

Citu negodīgas konkurences darbību aizliegums
Uzņēmumam ir aizliegts veikt jebkādas darbības, kas ir pretrunā ar taisnīgu biznesa praksi, ja šīs darbības var kaitēt cita uzņēmuma konkurētspējai, tādas kā citas kompānijas preču zīmes neatļauta izmantošana, citu uzņēmumu maldināšana, sniedzot tiem nepareizu vai nepamatotu informāciju.

Franšīzes līguma galvenās iezīmes Lietuvā

Tiesiskās normas, saistītas ar franšīzes līgumiem ir minētas Lietuvas Civilkodeksā, kas ieviests 2001.gada 1.Jūlijā. Franšīzes līgumam ir jābūt noslēgtam rakstiski un var tikt izmantotas pret trešajām pusēm tikai tādā gadījumā, ja fakts par līguma noslēgšanu ir ticis savlaicīgi reģistrēts juridisko personu reģistrā. Civilkodekss nosaka vairākus obligātus noteikumus gan franšīzes devējam, gan ņēmējam. Pienākumi jāveic obligāti, pat ja tie nav iekļauti franšīzes līgumā. Tādēļ tas vienmēr ir franšīzes devēja pienākums apgādāt franšīzes ņēmēju ar tehnisko un komerciālo dokumentāciju un citu informāciju, kas nepieciešama, lai izpildītu savas saistības pret franšīzes ņēmēju. Franšīzes devējam tāpat jānodrošina franšīzes ņēmēju ar visām licencēm, kas noslēgtas pēc franšīzes līguma noslēgšanas un jāgarantē visu nepieciešamo formalitāšu noformēšanu. No otras puses, franšīzes ņēmēja pienākums ir izmantot saņemtās tiesības tikai saskaņā ar franšīzes līgumu, tam jāsaglabā preces vai pakalpojuma kvalitāte saskaņā ar franšīzes līgumu, jāseko franšīzes devēja norādījumiem, tādiem kā telpu interjera dizaina, apvidus pakalpojumu sniegšana klientiem, ko tie varētu sagaidīt, ja iepriekš saņēmuši preces vai pakalpojumus no franšīzes devēja. Franšīzes ņēmējam nav jāatklāj konfidenciāla informācija un īpaši jāinformē patērētāju par to, ka piedāvātā prece tiek piedāvāta saskaņā ar franšīzes līgumu.

Ja rūpnieciskā īpašuma objekta (patenta, preču zīmes un/vai dizaina) licence ir daļa no franšīzes līguma, tad franšīzes līguma noslēgšanas fakts ir jāreģistrē tajā pašā reģistrā, kur reģistrēts rūpnieciskā īpašuma objekts.

Lietuvas likumdošana, kas attiecas uz franšīzes biznesa uzsākšanu un attīstīšanu valstī, ir saskaņota ar ES likumiem. Šobrīd franšīzes likumu īstenošanas prakses trūkums Lietuvā varētu tikt uzskatīts par pašreizēju problēmu, tomēr šī problēma noteikti tiks atrisināta tuvāko gadu laikā. Runājot par efektīvu tiesīgo regulāciju un nepieciešamajiem apstākļiem frančaizinga biznesa darbībai Lietuvā, jāpievērš uzmanība, ka frančaizinga tiesiskā regulācija Lietuvas Civilkodeksā vai citos ar Eiropas Savienību saskaņotiem tiesiskiem noteikumiem nav pietiekama. Šinī gadījumā ekonomiskā un politiskā situācija valstī, valdības attieksme pret mazo un vidējo biznesu, nodokļu sistēma un kopējā valsts ekonomiskās attīstības stratēģija ļoti nopietni ietekmē frančaizingu, kā arī citus biznesa veidus.

Uzņēmuma reģistrācija Lietuvā

Atkarībā no uzņēmuma veida, pirms reģistrācijas ir jāveic dažādas darbības: atklātām akciju sabiedrībām publiska akciju piedāvāšana jāreģistrē Vērtspapīru komisijā; kompānijas tekošajā kontā ir jāiemaksā dibināšanas līdzekļi; jāsagādā nomāto telpu, uz kurām uzņēmums tiks reģistrēts, īpašnieku atļaujas; atklātās akciju sabiedrībās jāsagatavo un jāpārbauda reģistrācijas pārskati; jāsasauc firmas akciju īpašnieku atklāšanas tikšanās, lai apstiprinātu biedrības statūtus, ievēlētu vadību, utt.

Reģistratoram jāsniedz sava atbilde 15 dienu laikā no dokumentu iesniegšanas dienas Juridisko personu reģistrācijas centrā.

Kompānijas nosaukuma reģistrācija
Pirms biznesa uzsākšanas Lietuvā, katram saimnieciskam objektam ir jāreģistrē savs nosaukums Reģistrā, aizpildot pieteikumu, un tas maksā LTL 30. Personai, kas vēlas reģistrēt kompānijas nosaukumu, jāiesniedz iesniegums Valsts Patentu Birojā, kas maksā LTL 70, plus LTL 10 par izrakstu no reģistra. Firmas nosaukumam ir jābūt neatņemamai reģistrēta uzņēmuma sastāvdaļai, un tas tiek aizsargāts visā uzņēmuma darbības laikā. Firmas nosaukums var tikt izņemts no reģistra tikai kopā ar uzņēmumu un papildus vēl vienu gadu pēc uzņēmuma darbības pārtraukšanas. Kad tiks nodibināts jauns Juridisko personu reģistrs, uzņēmumu nosaukumus vairs nevajadzēs reģistrēt atsevišķi no pašiem uzņēmumiem.

Uzņēmuma izdevumi, saistīti ar reģistrāciju
Pēc Juridisko personu reģistra nodibināšanas notāriem būs jāapstiprina firmas reģistrācijas dokumentus, jāapliecina dati, kas tiks iekļauti Reģistrā un jāapliecina pirms reģistrācijas procedūru veikšanu. Notāri parasti pieprasa samaksu par notariālajiem aktiem un tiesiskiem un tehniskiem pakalpojumiem, samaksas apjomi ir noteikti Lietuvas Republikas Tieslietu ministrijā. Maksas, kas attiecas uz juridisko personu reģistrāciju, tiek noteiktas sadarbības līgumā un ir no 100 līdz 300 LTL par katru pozīciju. Iesniedzamo dokumentu pār baudīšana, vai tie atbilst likumu prasībām:

• individuālam uzņēmējam izmaksās 170 LTL;
• valsts vai pašvaldības uzņēmumam – 250 LTL;
• komercpartneruzņēmumam, komandītsabiedrībai, lauksaimniecības sabiedrībai, patērētāju biedrībai – 300 LTL;
• kompānijai vai privātai kompānijai – 350 LTL;
• asociācijai, sabiedriskai organizācijai, žēlsirdības un sponsorēšanas fondiem – 85 LTL;
• komercbankai, kredītsabiedrībai vai citai kredītu iestādei, kompānijai ar atļauju veikt apdrošināšanas pakalpojumus – 500 LTL;
• sabiedriskai iestādei, daudzstāvu dzīvojamo ēku sabiedrībām vai citām juridiskām personām – 200 LTL.

Nozares atbilstības apliecinājums vai attiecīgās iestādes noteikumu atbilstības valsts likumdošanai apliecināšana – 50% no maksas par attiecīgo juridiskas personas tiesisko formu, un nobeigumā – dokumentu īstuma apliecinājums (dati par juridiskajām personām), kas tiek radīti priekš Juridisko personu reģistram (piemēram, firmas nosaukums, juridiskā forma, galvenais birojs, juridiskās personas kods, utml.) – 10 līdz 20 LTL gabalā.

Valsts nodevas
Lai juridiska persona, tās nodaļa vai pārstāvniecības iestāde tiktu reģistrēta, pirms visu dokumentu iesniegšanas Juridisko personu reģistrā, ir jāveic sekojoši valsts nodevu maksājumi:

• sabiedrība vai privāta sabiedrība – 120 LTL;
• komercpartneruzņēmums, komandītsabiedrība, lauksaimniecības sabiedrība, patērētāju biedrība – 100 LTL;
• individuāls uzņēmums – 60 LTL;
• valsts vai pašvaldību iestādes – 80 LTL;
• asociācija, sabiedriska organizācija, žēlsirdības vai sponsorēšanas fondi – 25 LTL;
• komercbanka, kredītsabiedrība vai cita kredītu iestāde, vai kompānija ar atļauju veikt apdrošināšanas pakalpojumus – 200 LTL;
• sabiedriska legāla persona – 10 LTL;
• cita legāla persona – 90 LTL;
• nodaļa vai pārstāvniecība – 50% no attiecīgās juridiskās personas tiesiskās formas;
• ārzemju juridiskas personas vai citas organizācijas nodaļa vai pārstāvniecība – 100 LTL.

Pirms darbības uzsākšanas

Kad kompānija ir reģistrēta, pirms tam kā sākt savu darbību, ir jāveic sekojoši soļi:

• Jāreģistrējas vietējā nodokļu inspekcijā;
• Jāreģistrējas vietējā Valsts Sociālā Apdrošināšanas pārvaldē;
• Jāizveido kompānijas zīmogs;
• Jāatver norēķinu konts bankā;
• Ja nepieciešams, jāiegūst citas atļaujas vai licences;
• Ja nepieciešams, jāreģistrējas kā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājam.

Secinājums

Saskaņā ar Juridisku personu reģistra noteikumiem, juridiska persona ir jāreģistrē 5 darba dienu laikā pēc visu nepieciešamo dokumentu iesniegšanas (norādīti Civilkodeksa 2.64 panta 2.punktā).

Intelektuālā īpašuma reģistrācija

Lietuvas likumdošana izdala trīs dažādas intelektuālā īpašuma formas, kuru tiesības var tikt reģistrētas valstī. Šīs formas ir: preču zīme, reģistrēts dizains un izgudrojumu patenti. Sīkāk katra intelektuālā īpašuma forma un tās reģistrācijas procedūra ir aprakstīta zemāk.

Preču zīmes

Preču zīme, kā definēts Lietuvas Valsts Patentu Birojā, ir jebkāda zīme, kas izceļ, atšķir preci vai pakalpojumu no citiem, grafiskā veidā. Preču zīmes reģistrācija Lietuvā tiek veikta Lietuvas Valsts Patentu Birojā.

Patentu Birojs var nereģistrēt preču zīmi dažādu iemeslu dēļ, piemēram: preču zīmes atpazīšanas iezīmju trūkums, preču zīmes attēls ir jau plaši ierasts valstī, utml. Ja reģistrācijai iesniegtā preču zīme ir tāda pat, kā jau agrāk reģistrēta, agrāk reģistrētās preču zīmes īpašnieks var aizliegt jaunās preču zīmes reģistrāciju. Lietuvas Valsts Patentu Birojs nepārbauda, vai preču zīme ir tikusi reģistrēta jau agrāk. Tādēļ tas ir jādara preču zīmes reģistrācijas iesniedzējam – jāpārliecinās, ka tāda preču zīme vēl nav reģistrēta un ir pilnīgi jauna.

Preču zīmes reģistrācijas darbības laiks ir 10 gadi no iesnieguma iesniegšanas dienas. Ja preču zīmes īpašnieks vēlas pagarināt preču zīmes reģistrācijas darbības laiku, tam jāgriežas Valsts Patentu Birojā, un preču zīmes reģistrācija tiks pagarināta. Tā var tikt pagarināta katrus 10 gadus. Preču zīmes reģistrācijas process Lietuvā parasti aizņem aptuveni vienu gadu. Reģistrācijas izmaksas ir līdz 200 EUR. Ārzemju juridiskās un fiziskās personas var iesniegt pieteikumus Valsts Patentu Birojā ar Lietuvas Republikas patentu pārstāvja palīdzību.

Reģistrēts dizains

Reģistrēts dizains aizsargā veselas preces vai tās daļas izskatu. Tas ietver kontūras, krāsas, formu, tekstūru vai ornamentu. To dizainu, kas var tikt reģistrēti Lietuvā, definīcija ir visai plaša un var iekļaut tādas lietas kā apģērbu dizains vai zīmējums uz tekstilizstrādājuma, galda lampas kontūras, iepakojuma forma un pat tādas lietas, kas parasti var tikt uzskatītas par preču zīmēm, tādas kā stilizēti burti un logo, ja vien šis dizains nav bijis pieejams publikai līdz dizaina prioritātes reģistrēšanas dienai.

Reģistrēts dizains nodrošina ražotājam, ka citas kompānijas neražos produktus, kas varētu izskatīties tāpat kā reģistrētas dizains. Dizaina reģistrācija ir samērā ātrs process, kas parasti aizņem līdz 3 mēnešiem. Reģistrētu dizainu ir arī samērā lētāk reģistrēt un uzturēt, un var aizstāvēt kompānijas dizainu līdz pat 25 gadiem.
Lietuvā reģistrētos dizainus aizsargā nacionālā likumdošana, un tās kontrolē Lietuvas Patentu Pārvalde. Ārzemju juridiskās un fiziskās personas var iesniegt iesniegumus Valsts Patentu Birojā ar Lietuvas Republikas patentu pārstāvja palīdzību.

Izgudrojumu patenti

Lietuvas likumdošana nosaka, ka izgudrojums atbilst Lietuvas patentu aizsardzībai, ja tas ir jauns, iekļauj sevī ko atjautīgu un ir rūpnieciski ražojams. Maksimālais izgudrojuma aizsardzības laiks Lietuvā ir 20 gadi.

Lai pieteiktos uz izgudrojuma patentu, pieteicējam ir jāuzrāda vairāki atbalsta dokumenti, no kuriem vissvarīgākais ir izgudrojuma specifikācija. Likumdošana nosaka, ka specifikācijai ir jāatspoguļo izgudrojums pilnu un skaidru izteicienu valodā, lai jebkurš cilvēks, uz kuru varētu attiekties šis izgudrojums, varētu izprast tā jēgu.

Ārzemju juridiskās un fiziskās personas var iesniegt iesniegumus Valsts Patentu Birojā ar Lietuvas Republikas patentu pārstāvja palīdzību.

Lai piešķirtu pagarinātu aizsardzību patentiem, kas sasaistīti ar ārstnieciskiem produktiem vai augiem par periodu, kas nepārsniedz 5 gadus, Lietuvā izdots speciāls sertifikāts, kas saucas Papildus Aizsardzības Sertifikāts. Tā kā šādu veidu produkti nevar tikt laisti apgrozībā un tikt pārdoti, kamēr valsts administrācija nav veikusi drošības testus un izsniegusi tirdzniecības atļauju, šādu produktu ieviešana tirgū var ieilgt pat vairākus gadus, kuru laikā parastā 20 gadu patenta aizsardzība jau darbojas. Šādā gadījumā 20 gadu patents var tikt pagarināts par periodu, kas nav ilgāks par 5 gadiem.

* 1 EUR = 3.447 LTL (2004.gada 1.Maijā)