Komercdarbību regulējošā nacionālā likumdošana Igaunijā

Saskaņā ar Igaunijas Republikas Valsts kanceleju un Igaunijas Tieslietu ministriju, Komerclikums un citi likumdošanas akti, saistīti ar komercdarbību Igaunijā, ir saskaņoti ar visām deviņām darbojošos kompāniju likuma direktīvām pēc Eiropas Komisijas prasībām.

Komercdarbību Igaunijā regulē sekojoši likumi: Komerclikums, kas stājies spēkā 1995.gada 1.septembrī, Komerciālās darbības likums, stājies spēkā 204.gada 15.aprīlī, Ekonomiskās aktivitātes reģistrācijas likums, stājies spēkā 2004.gada 15.aprīlī, Patērētāju aizsardzības likums, stājies spēkā 2004.gada 15.aprīlī (Šis jaunais likums ir 1994.gadā pasludinātā Patērētāju aizsardzības likuma atjaunota versija) un Konkurences Likums, stājies spēkā 2001.gada 1.oktobrī.

Nacionālā likumdošana, kas regulē intelektuālā rūpnieciskā īpašuma aizsardzību Igaunijā

Rūpnieciskā īpašuma tiesības nerodas pašas no sevis, bet kā menedžmenta darbības rezultāts. Lai rūpnieciskā īpašuma tiesības stātos spēkā, attiecīgās valsts iestādēm jāpieņem šis lēmums pēc prasītāja iesnieguma saņemšanas. Rūpnieciskā īpašuma tiesību likumu saskaņošana Igaunijā šobrīd darbojas veiksmīgi, un šobrīd Igaunijā rūpnieciskā īpašuma tiesību aizsardzību nosaka sekojoši likumi: Patentu likums, stājies spēkā 1994.gada 23.maijā, Pakalpojumu modeļu likums, stājies spēkā 1994.gada 23.maijā, Integrālshēmu maketa dizainu aizsardzības likums, stājies spēkā 1999.gada 16.martā, Preču zīmju likums, stājies spēkā 2004.gada 1.maijā (šī ir Preču zīmju likuma, izdota 1992.gadā atjaunota versija), Rūpnieciskā dizaina aizsardzības likums, stājies spēkā 1998.gada 11.janvārī, Ģeogrāfisko norāžu aizsardzības likums, stājies spēkā 2000.gada 10.janvārī, Rūpnieciskā īpašuma tiesiskās regulācijas pamatu likums, stājies spēkā 2004.gada 1.maijā

Atsevišķi no augstāk minētiem, dažādi starptautiski līgumi ir radījuši iespēju aizstāvēt savas tiesības ne tikai Igaunijā, bet arī citās valstīs, veicot vienu intelektuālā īpašuma aizsardzības pieteikumu.

Cita likumdošana, saistīta ar franšīzes līgumu Igaunijā

Pastāv arī citas rekomendācijas kompānijām, kas slēdz mārketinga līgumus ārzemju jurisdikcijās un Igaunijā. Būtu jāpārbauda, vai līgums ir izveidots saskaņā ar vietējo likumdošanu. Šādā veidā uzņēmējs var aizstāvēt savas tiesības, ja otra līgumslēdzēj puse pārkāps līguma noteikumus. Ļoti svarīgi ir pārbaudīt, ka līguma noteikumi nav pretrunā ar pašmāju likumdošanu.

Parasti līgumslēdzēj puses var izvēlēties starp arbitrāžu vai tiesu līguma darbības laikā radušos nesaskaņu atrisināšanai. Vispārējie Igaunijas civillikuma principi ir norādīti Civilkodeksa likumā, kas stājies spēkā 2002.gada 1.jūlijā.

Vispārējie noteikumi, kas var tikt attiecināti uz franšīzes līgumu, uz Igaunijā eksistējošās likumdošanas bāzes

Veiksmīgs licences nodošanas līgums starp pusēm iekļauj visus ilgtermiņa attiecību elementus, skaidri definē pušu tiesības un pienākumus, un nodrošina šīs struktūras efektīvu darbību arī pie neparedzētiem apstākļiem.

Igaunijas Saistību likums nosaka galvenās prasības visu veidu līgumiem, tai skaitā licences līgumiem vispārīgi, kā arī franšīzes līgumiem kā licences līguma tipam.

Galvenie nosacījumi, kas saistīti ar licences līgumiem, ir minēti līguma 18.nodaļā:

Licences līguma definīcija
Noslēdzot licences līgumu, persona (licences devējs) atļauj citai personai (licences ņēmējam) izmantot intelektuālā īpašuma tiesības norunātajā apmērā un norunātajā teritorijā, un licences ņēmējs apņemas par to maksāt (licences maksa).

Izmantošanas tiesību spēkā esamības priekšnoteikumi
Gadījumos, ko nosaka likums, lai nodibinātu no licences līguma izrietošās izmantošanas tiesības, jāveic ieraksts reģistrā, kur ticis reģistrēts saistītais īpašums.
Licences ņēmējs no licences līguma izrietošās tiesības izmanto, ja licences devējam ir likumiskā interese no šī līguma noteikumiem, īpaši, ja no licences līguma izrietošās tiesības ir atkarīgas no šo tiesību realizācijas.

Neekskluzīvs licences līgums un ekskluzīvs licences līgums
(1) Neekskluzīva licences līguma gadījumā licences devējs var izmantot līguma priekšmeta tiesības, vai sniegt šīs tiesības arī citām personām, ārpus līguma.

(2) Ekskluzīvs licences līgums sniedz licences ņēmējam tiesības izmantot intelektuālo īpašumu norunātajā apjomā un aizliedz šīs tiesības izmantot citām personām un licences devējam tādā pašā apjomā.

(3) Ja līgumā nav skaidri precizētas licences izmantošanas tiesības, tad tās jānosaka saskaņā ar līguma noslēgšanas mērķi.

(4) Tiesībām, izrietošām no neekskluzīva licences līguma pirms tiesībām, kas izriet no ekskluzīva licences līguma, jāpaliek likumīgām, attiecībā pret personu, kas devis izmantošanas atļauju uz ekskluzīva licences līguma pamata.

Tiesību, izrietošu no licences līguma, nodošana
(1) Ir iespējams tiesības, izrietošas no licences līguma, nodot trešajai personai, bet tikai ar licences devēja atļauju.

(2) Pirmās apakšsekcijas noteikumi neattiecas uz uzņēmuma nodošanu, ja izmantošanas tiesības pieder uzņēmumam.

Informācijas izplatīšana
(1) Licences devējam jānogādā dokumenti un jāizplata informācija, kas nepieciešama tiesību izmantošanai saskaņā ar līgumu noteiktā, saprātīgā laika posmā.

(2) Licences ņēmējam jāsaglabā piegādāto dokumentu un izplatītās informācijas konfidencialitāte. Pastāv izņēmuma gadījumi:

1) licences ņēmējs izplata informāciju citai personai, kas strādā licences ņēmēja uzņēmumā, un šī persona apņemas ievērot tālāko informācijas konfidencialitāti;

2) licences devējs nevar pieprasīt tās informācijas konfidencialitāti, kas noteikta līguma ietvaros, vai raksturo nodotos dokumentus un izplatāmo informāciju.

(3) Pēc līguma termiņa beigām licences ņēmējam jāatdod visi saņemtie dokumenti licences devējam atpakaļ un jāgarantē saņemtās informācijas konfidencialitāte.

Tiesību aizsardzība
Ja trešā puse kavē licences ņēmēju tā tiesību, kas izriet no licences līguma, izmantošanā un realizēšanā, vai ja trešā persona pārkāpj šīs tiesības. Tad licences ņēmējam nekavējoties par to jāziņo licences devējam, kuram jāsper nepieciešamie soļi, lai licences ņēmējs varētu izmantot savas tiesības pilnībā un jāpārtrauc to pārkāpšana. Ja licences devējs ar veic šīs darbības, licences ņēmējam ir ar to jāsadarbojas nepieciešamajā apjomā.

Līguma, kas noslēgts uz nenoteiktu laiku, pārtraukšana
Katra no pusēm var izbeigt līguma, kas noslēgts uz nenoteiktu laiku, darbību, ziņojot par to otru pusi vienu gadu iepriekš.

Frančaizinga līgums

Saistību likuma 19.nodaļa regulē franšīzes līgumu.

Franšīzes līguma definīcija.
 Saskaņā ar Igaunijas Saistību likumu franšīzes līguma slēdzējs (franšīzes devējs) uzņemas piešķirt otrai personai (franšīzes ņēmējam) konkrētas tiesības un informāciju, kas pieder franšīzes devējam, lai franšīzes ņēmējs tās izmantotu savās ekonomiskajās vai profesionālajās aktivitātēs, iekļaujot tiesības uz franšīzes devēja preču zīmes, komerciālās identifikācijas un zināšanu izmantošanu.

Franšīzes devēja pienākumi.
Franšīzes devējam ir jāsniedz franšīzes ņēmējam franšīzes izmantošanas instrukcijas un ar to saistītās tiesības, kā arī jāsniedz pastāvīgs atbalsts, saistīts ar franšīzi.

Franšīzes ņēmēja pienākumi:

• savās aktivitātēs, kas saistītas ar saņemto franšīzi, izmantot franšīzes devēja komerciālās identifikācijas zīmes;
• nodrošināt franšīzes preču vai pakalpojumu kvalitāti saskaņā ar franšīzes līgumu, un saglabāt tādu pašu kvalitāti, kādu sniedz franšīzes devējs;
• sekot franšīzes devēja instrukcijām, kas ir vērstas uz nodoto tiesību realizāciju, kurai jābūt tādai pašai kā franšīzes devēja realizācijai;
• piedāvāt klientiem papildus pakalpojumus, kurus tie varētu sagaidīt, ja iepirktos tieši pie franšīzes devēja.

Franšīzes devēja tiesības uz pārbaudi.
Franšīzes devējam ir tiesības pārbaudīt franšīzes ņēmēja saražoto preču vai sniegto pakalpojumu kvalitāti, lai tā sakristu ar franšīzes līgumā noteikto.

Saistību likums tāpat nosaka lielu daudzumu aunu noteikumu. Daudzi noteikumi akcentē labticību, prātīgumu un citus standartus. Ir svarīgi atzīmēt šī likuma daļas, kas attiecas uz franšīzes līgumu.

Līguma formāts. Likums pieļauj formāta izvēles brīvību. Tomēr, ja līguma noteikumi ir pretrunā ar likumdošanu, šādu vienošanos jāuzskata par anulētu.

Labticības un prātīguma principi. Saistību likums nosaka līgumslēdzējām pusēm darboties uz labticības principu pamata to savstarpējās attiecībās. Nekas, kas varētu izrietēt no likuma vai līguma izpildīšanas, nedrīkst būt uzskatīts par saistību, ja tas ir pretējs labticības principam. Runājot par saistībām, prātīgums jāizskata kā tas, ko personas, darbojoties uz labticības principiem, uzskata par prātīgumu. Vērtējot, kas ir prātīgums, jāņem vērā saistību raksturs, līguma mērķis aktivitāšu uzmantošana, un citi apstākļi.

Sagatavošanās kontrakts. Sagatavošanās kontrakts ir līgums, kurā puses apņemas noslēgt sadarbības lģumu nākotnē, saskaņā ar sagatavošanās kontrakta noteikumiem. Ja, saskaņā ar likumu, līgums tiks noslēgts kādā specifiskā formā, tad sagatavošanās kontraktam jābūt noslēgtam tādā pašā formā. Galvenais sagatavošanās kontrakta mērķis ir noslēgt protokolu pirms galvenā līguma noslēgšanas, kad priekšnosacījumi jau norunāti. Ja galvenais līgums ir rakstiskā formā, arī sagatavošanās kontraktam ir jābūt rakstiskā formā; ja pamata līgums ir notariāli apstiprināts, arī sagatavošanās kontraktam r jābūt notariāli apstiprinātam, utml. Ir svarīgi, lai abi līgumi būtu vienāda formāta, jo var tikt pieprasīts pamata līgums, lai tas būtu izveidots uz spēkā esoša sagatavošanās kontrakta bāzes.

Kontrakta mainīšana un izbeigšana. Kontrakts var tikt mainīts vai izbeigts ar pušu vienošanos, vai uz citu noteikumu bāzes, kas atrunāti kontraktā vai likumā. Vairāk nav nepieciešams griezties tiesā, lai pasludinātu darījumu par anulētu. Ir pietiekami noslēgt vienošanos ar otru pusi sešu mēnešu laikā pēc līguma aušanas apstākļu iestāšanās. Jebkas, kas saņemts anulētā līguma darbības laikā, ir jāatgriež. Strīdu rašanās gadījumā, ja tiesa uzskata līgumu ar spēkā esošu, pusei, kas pieprasa līguma laušanu, jārēķinās ar otrās puses zaudējumu segšanu sī līguma laušanas rezultātā, kā arī ar soda naudu.

Tā kā franšīze ir licences līgums, kas reglamentē konkrēti preču zīmes un tirdzniecības nosaukuma izmantošanu, ir svarīgi aizsargāt preču zīmes tiesības līguma jurisdikcijā.

Ir 4 iespējas saņemt tiesīgu preču zīmes aizsardzību Igaunijā:

1) reģistrācija valsts preču un pakalpojumu zīmju reģistrā (reģistrācijas pieteikums iesniedzams Patentu Birojā);

2) reģistrācija Pasaules Intelektuālā Īpašuma Starptautiskajā birojā (WIPO) ar prasību sniegt tiesisku aizsardzību Igaunijas teritorijā;

3) reģistrācija Eiropas Savienībā, aizpildot Kopienas pieteikumu;

4) ja preču zīme kļūst labi atpazīstama Igaunijas Republikā (lielākā daļa konkrētās preces vai pakalpojuma mērķa auditorijas atpazīst preču zīmi un kontaktējas ar tās ražotāju).

Visas iespējas tiek regulētas ar Igaunijas Preču Zīmju likumu, kas stājies spēkā 2004.gada 1.maijā

Runājot par nepieciešamību reģistrēt licences līgumu attiecība uz preču zīmi Valsts preču zīmju reģistrā, jaunais likums nosaka, ka ieraksts reģistrā ir jāveic pēc licences līguma slēdzējas puses pieprasījuma. Pie tam, ir noteikums, ka licences ņēmējs var nodot savas iegūtās tiesības trešajai personai tikai ar preču zīmes īpašnieka piekrišanu.

Būtu jāatzīmē, ka Igaunijas oficiālā maksa par preču zīmes reģistrēšanu tikusi samazināta no 2004.gada 1.maija. Oficiālā maksa par preču zīmes reģistrācijas pieteikumu ir 2200 EEK par pirmo klasi, un 700 EEK par katru nākamo. Oficiālā maksa par preču zīmes reģistrēšanu reģistrā ir 700 EEK.

Diena, kad Birojā iesniegta vismaz sekojošā informācija, tiek uzskatīta par iesnieguma iesniegšanas datumu:

• Lūgums reģistrēt preču zīmi,
• Preču zīmes atveidojums,
• Preču vai/un pakalpojumu saraksts,
• Pieteicēja vārds un adrese.

Informācija par valsts nodevu, prioritātes prasību un autorizēta dokumenta izdošanu iesniedzēja pārstāvim ir jāreģistrē divu mēnešu laikā no dokumentu iesniegšanas dienas Igaunijas Patentu birojā.

Dokumenti, kas apstiprina prioritātes prasību ir jāreģistrē 3 mēnešu laikā no apstiprināšanas dienas.

Ja iesniedzējs nokavē iesniegt informāciju par nomaksātu valsts nodevu vai nokavē autorizācijas dokumenta reģistrāciju, tad iesniegums uzskatāms par anulētu.

Iesniegumi tiek pārbaudīti, vai tie nav līdzīgi vai tādi paši kā jau esoši reģistrā. Ja tas atklājas, tiesiskā aizsardzība netiek piešķirta. Tomēr iesniedzējam ir dota iespēja apstrīdēt atteikumu.

Ja lēmums par preču zīmes reģistrēšanu ir pieņemts, un ir iesniegta visa nepieciešamā informācija par reģistrācijas maksas apmaksu četru mēnešu laikā no paziņojuma dienas, tiek veikta reģistrācija.

Uzņēmuma reģistrēšana Igaunijā

Komercuzņēmumi, individuālie komersanti, ārzemju kompāniju nodaļas, bezpeļņas asociācijas, fondi un komercķīlas tiek reģistrētas Komercreģistrā, kas saistīts ar Igaunijas Pašvaldību vai iecirkņa tiesām
Iesniegtā dokumentācija tiek izskatīta 15 dienu laikā. Ja tiek atklāti kādu trūkumi vai nepilnības, tiek izdots lēmums, kurš norāda uz esošajām nepilnībām un tiek noteikts termiņš, kurā nepilnības ir jālikvidē. Kad iesniegums ir apmierinošs, ieraksts tiek veikts 5 dienu laikā, un uzņēmējs par to tiek informēts 10 dienu laikā ar ierakstītu vēstuli, kas tiek nosūtīta uz adresi, ar kuru uzņēmums piereģistrēts Komercreģistrā.

Valsts nodevas par ierakstīšanu Komercreģistrā tiek maksātas Nodokļu valdē.

Reģistrācijas izmaksas

Igaunijā izmaksas, saistītas uzņēmuma reģistrāciju ir saistītas ar to, kā da uzņēmuma forma tiek reģistrēta, un šīs atšķirības aprakstītas turpmāk.

Individuālo komersantu, pilnas atbildības sabiedrību un komandītsabiedrību reģistrācija

Individuālais komersants parasti tiek reģistrēts vietējā nodokļu valdē. Reģistrācija nodokļu valdē ir bezmaksas, un ir jāuzrāda personu apliecinošs dokuments. Nepieciešamība reģistrēties Komercreģistrā rodas tad, kad individuālais komersants kļūst par ar nodokli apliekamu personu (t.i. viņa ar nodokli apliekamie ienākumi gadā pārsniedz 250 000 EEK). Pilnas atbildības sabiedrības un komandītsabiedrības tiek reģistrētas Komercreģistrā kā nodibinājumi. Pilnas atbildības sabiedrības un komandītsabiedrības nodibinājums paredz partneru sadarbības līguma noslēgšanu starp partneriem, un šim dokumentam jābūt notariāli apstiprinātam. Šiem komerciālajiem uzņēmumiem nav Statūtu vai oficiālas pārvaldes institūcijas. Reģistrējoties Komercreģistrā visi uzņēmumi savus reģistrācijas kodus un kļūst par vientiesīgiem uzņēmumiem, salīdzinājumā ar citiem, reģistrētiem Komercreģistrā.

Valsts nodeva trīs augstāk minēto uzņēmēju reģistrācijai ir 500 EEK, un tā jāmaksā Nodokļu valdē. Papildus izdevumi būs par paraksta apstiprināšanu uz piereģistrēšanās apliecības un parauga parakstiem (10 EEK par katru parakstu).

Privātas sabiedrības ar ierobežotu sabiedrību reģistrēšana

Privātas sabiedrības ar ierobežotu sabiedrību ar pamatkapitālu 40 000 EEK dibināšanas izmaksas ir sekojošas:

• Valsts nodeva 3 000 EEK.
• Notarizēšanas maksa dibināšanas dokumentiem un statūtiem – 330 EEK. Ja dibinātāju skaits ir lielāks par vienu, valsts nodeva būs 660 EEK.
• Paraksta sertifikācija uz piereģistrēšanās apliecības un parauga paraksti – katrs 10 EEK.
• Sertificēta reģistrācijas apliecības kopija no Komercreģistra – 15 EEK.
• Citu Komercreģistra dokumentu (Statūtu) sertificētas kopijas – 15 EEK par lapu.

Atklāta akciju sabiedrība

Atklātas akciju sabiedrības ar akciju kapitālu 400 000 EEK dibināšanas izmaksas ir sekojošas:

• Valsts nodeva 4 000 EEK.
• Notarizēšanas maksa dibināšanas dokumentiem un statūtiem 710 EEK. Ja dibinātāju skaits ir lielāks par vienu, valsts nodeva būs 1420 EEK.
• Paraksta sertifikācija uz piereģistrēšanās apliecības un parauga paraksti – katrs 10 EEK.
• Sertificēta reģistrācijas apliecības kopija no Komercreģistra – 15 EEK.
• Citu Komercreģistra dokumentu (Statūtu) sertificētas kopijas – 15 EEK par lapu.

Komerciālas asociācijas reģistrēšana

Komerciālas asociācijas dibināšanas izmaksas ir sekojošas:

• Valsts nodeva 3 000 EEK.
• Notarizēšanas maksa dibināšanas dokumentiem un statūtiem 660 EEK.
• Paraksta sertifikācija uz piereģistrēšanās apliecības un parauga paraksti – katrs 10 EEK.
• Sertificēta reģistrācijas apliecības kopija no Komercreģistra – 15 EEK.
• Citu Komercreģistra dokumentu (Statūtu) sertificētas kopijas – 15 EEK par lapu.

2004.gada 15.aprīlī Ekonomisko aktivitāšu reģistrācijas likums noteica, ka dati, kas uz to brīdi bija ievadīti Valsts Uzņēmumu, kas darbojas aktivitātes objekta vietās ar speciālām vajadzībām reģistrā, tiks uzskatīti par Ekonomisko aktivitāšu reģistra datiem.

Uzņēmuma datu reģistrācija Ekonomisko aktivitāšu reģistrā nosaka valsts nodevas maksājumu 300 EEK apmērā.

Intelektuālā īpašuma reģistrācija

Igaunijas likumdošana izšķir trīs intelektuālā īpašuma formas, kuru tiesības var tikt reģistrētas valstī. Šīs formas ir: preču zīmes, rūpnieciskie dizaini un patenti. Šo formu sīkāki apraksti un reģistrēšanas procedūra ir aprakstīta zemāk.

Preču zīmes
Kā noteicis Igaunija patentu birojs, preču zīme ir jebkāda zīme vai zīmju kombinācija, kas var tikt attēlota grafiski un sastāv no burtiem, vārdiem, cipariem, zīmējumiem, vai ir trīs-dimensiju. Šādas zīmes vai zīmju kombinācijas var tikt reģistrētas kā preču zīmes, kas atšķir vienas juridiskas personas preces un pakalpojumus no citiem. Preču zīme var tikt reģistrēta vai nu krāsaina, vai arī melnbalta. Ja preču zīme tiek reģistrēta melnbalta, tā tiek aizsargāta pret visām iespējamām krāsu kombinācijām; tātad tās tiesīgā aizsardzība ir plašāka.

Preču zīmes tiesiskās aizsardzības sfēra ir preču zīmes un preču un pakalpojumu atdarināšana. Preču zīme nedrīkst tikt mainīta pēc tās reģistrācijas; preču un pakalpojumu saraksts var tikt ierobežots.

Piesakoties preču zīmes reģistrācijai, ir jāiesniedz sekojoši dokumenti: (1) preču zīmes reģistrācijas pieprasījums (2 kopijas); (2) preču zīmes attēlojums (plastiskas, kompleksas vai trīs-dimensiju preču zīmes gadījumā – arī desmit griezumu attēlojumi (80x80mm), piemēroti arhīviem); (3) dokuments, kas apliecina valsts nodevas nomaksāšanu; (4) dokuments, kas apliecina patenta pārstāvja pilnvaru, ja ar reģistrāciju nodarbojas pilnvarota persona; (5) ja reģistrācijas iesniegums attiecas uz kolektīvu zīmi, tad jāuzrāda kolektīvās zīmes statūti; (6) dokumenti, kas apliecina prasības pēc metodes prioritātes, ja šāda prasība tikusi reģistrēta; (7) dokumenti, kas apliecina prasību izlaišanas prioritātei, ja šāda prasība tikusi reģistrēta.

Informācija, kas attiecas uz valsts nodevas maksājumu, prasību pēc prioritātes un pilnvaras dokumentu, kas izdots iesniedzēja pilnvarotajai personai, ir jāpiereģistrē divu mēnešu laikā no pieteikuma saņemšanas Igaunija patentu birojā. Prioritātes prasības sertifikācijas dokumenti ir jāreģistrē 3 mēnešu laikā pēc iešūšanas dienas. Iesniegums tiek anulēts vai apturēts gadījumā, ja iesniedzējs nav laikā iesniedzis informāciju par valsts nodevas maksājumu vai nav uzrādījis pilnvaru.

Iesniegumi tiek pārbaudīti, vai tie ir iezīmīgi, vai tie nav līdzīgi jau agrāk reģistrētām preču zīmēm, kurām jau piešķirta tiesīgā aizsardzība. Ja saņemts atteikums, iesniedzējam ir tiesības to apstrīdēt. Iesniegumi var tikt „absolūti pamatoti” noraidīti – tas ir, ja zīmei trūkst iezīmības pazīmju vai ja pastāv iespēja, ka sabiedrība var tikt maldināta, vai ja pastāv aizdomas, ka iesniegums veikts kādos ļaunprātīgos nolūkos. Iesniegumi var tikt noraidīti arī tad, ja nonāk konfliktā ar iepriekšējām tiesībām. Tas ir – agrāk reģistrācijai iesniegtas vai reģistrētas preču zīmes Igaunijā, firmu nosaukumi un preču zīmes, kas kļuvušas jau agrāk atpazīstamas, autortiesības, medicīnas produktu nosaukumi, kas reģistrēti Igaunijā, utt.

Preču zīme, kas iesniegta reģistrācijai var iekļaut sevī elementus, kas nav aizsardzības subjekti, ja vien tās samazina raksturīgās iezīmes, vai pārkāpj citu personu tiesības. Ja turpmākās izmantošanas laikā kāds reģistrētas preču zīmes elements, kas nav aizsardzības objekts, kļūst labi atpazīstams Igaunijas Republikā, saskaņā ar Parīzes konvencijas par rūpniecisko īpašumu 6.pantu un tādā veidā iemanto atšķirības pazīmes, var tikt veikts jauns iesniegums pilnas preču zīmes reģistrācijai.

Igaunijas Preču zīmju likums nenosaka pārbaudes perioda laiku; parasti tas ir aptuveni viens gads. Pēc reģistrācijas lēmuma saņemšanas preču zīmes iesniegums tiek publicēts Igaunijas Preču zīmju vēstnesī, un ja divu mēnešu laikā kādas ieinteresētas personas nepretojas preču zīmes reģistrācijai, preču zīme tiek ievietota Valsts reģistrā un tiek izsniegts Preču zīmes reģistrācijas sertifikāts. Ja četru mēnešu laikā no publicēšanas dienas tiek saņemta informācija par valsts nodevas apmaksu, tiek veikta reģistrācija.

Preču zīmes tiesiskā aizsardzība saglabā tās esamību 10 gadus no ievietošanas Igaunijas Republikas Valsts Tirdzniecības un pakalpojumu zīmju reģistrā. Aizsardzība var tikt pagarināta vēl par 10 gadiem vairāk kā vienu reizi. Lai pagarinātu reģistrācijas esamību, preču zīmes īpašniekam jāiesniedz pieprasījums perioda pagarināšanai un jānomaksā valsts nodeva. Izmaksas preču zīmes reģistrācijai attiecībā uz trīs preču un/vai pakalpojumu veidiem Igaunijā ir aptuveni EUR 615 (kopā ar vietējā jurista pakalpojumiem), ja vien netiek veiktas kādas oficiālas izmaiņas pārbaudes laikā.

Rūpnieciskie dizaini
Rūpniecisks dizains ir divdimensiju vai trīsdimensiju preces izskats. Rūpnieciskā dizaina jēdziens iekļauj visus iespējamos preces izskatus, kas nekalpo tikai lai uzturētu tehnisko rezultātu un kurš sastāv no vienas vai vairākām formām, konfigurācijām, rakstiem, krāsām, tekstūrām un materiāliem. Pastāv ierobežojums, ka rezerves daļas izskats, vai daļas, kas nav redzama, ja lieto preci tai noteiktajiem mērķiem, kas iemontēta precē, nav uzskatāma par rūpniecisko dizainu.

Reģistrācijas pieteikums var aptvert vienu industriālo dizainu, viena industriālā dizaina variantus, vai industriālā dizaina komplektu. Industriālā dizaina variantiem sniegt vienādu kopējo iespaidu, turpretī atšķirības ir tikai nesvarīgas detaļas no kopējā skata viedokļa.

Industriālā dizaina tiesiskā aizsardzība Igaunijas Republikā tiek garantēta industriālajiem dizainiem, kam ir katra no sekojošām iezīmēm: novitāte, individuāls raksturs, spēja ražot rūpniecības produktus vai roku darbu; kas ir reģistrēti Valsts industriālo dizainu reģistrā.

Reģistrācijas iesniegumam tiesiskai rūpnieciskā dizaina aizsardzībai jābūt iesniegtam Igaunijas patentu birojā. Rūpnieciskā dizaina iesnieguma dokumenti reģistrācijai ir: (1) rūpnieciskā dizaina reģistrācijas pieteikums (3 kopijas); (2) rūpnieciskā dizaina attēlojums (3 kopijas); (3) dokuments, kas apliecina valsts nodevas apmaksu; (4) iesniegumu iesniedz caur patenta pārstāvi; (5) dokumenti, kas apliecina prioritātes prasību, ja tāda ir.

Patentu birojs nepārbauda novitāti, rūpnieciskā dizaina rūpnieciskā derīguma individuālo raksturu, vai iesniedzēja tiesības iesniegt reģistrācijas pieteikumu. Patentu birojs pārbauda tikai formālās reģistrācijas iesnieguma prasības, tādas kā dokumentu saturs, iesniegumu datumi, utml. Industriālā dizaina īpašnieks pats ir atbildīgs par novitāti, individuālajām iezīmēm un rūpnieciskā dizaina rūpniecisko derīgumu un par tiesībām kļūt par šī rūpnieciskā dizaina īpašnieku, ja savādāk nenosaka tiesa.

Rūpnieciskā dizaina īpašnieka tiesības ir spēkā 5 gadus no reģistrācijas prasības iesniegšanas dienas. Reģistrācijas termiņš var tikt pagarināts katrus 5 gadus, bet nedrīkst pārsniegt 25 gadus no reģistrācijas prasības iesniegšanas dienas. Vidējās izmaksas, lai iegādātos viena vai divu rūpniecisko dizainu reģistrāciju, Igaunijā maksā aptuveni EUR 330, ja iesniegums tiek iesniegts caur patenta pārstāvi.

Patenti
Lai arī izgudrojums tiesiskajos aktos nav definēts, izgudrojums nozīmē tehniskas problēmas risinājumu. Tādēļ atklājumi, kas attiecas uz biznesa idejām nav uzskatāmi par izgudrojumiem n nav patentējami. Iesniedzot prasību patenta aizsardzībai izgudrojuma priekšmets var būt aprīkojums, process, materiāls, tai skaitā bioloģisks materiāls, vai to kombinācija. Cilvēka vai dzīvnieka ārstniecības un diagnostikas metodes, kas praktizētas uz cilvēkiem vai dzīvniekiem Igaunijā nav patentējamas.

Pakalpojuma modelis ir vēl viens tiesiskās aizsardzības izgudrojumam veids. Tas pats, kas tiek aizsargāts ar patentu, var tikt aizsargāts kā pakalpojumu modelis, izņemot izgudrojumus biotehnoloģijas jomā. Papildu aizsardzība medicīnas produktiem un augu aizsardzības produktiem ir stājušies spēkā 2000.gada 1.janvārī, un papildu aizsardzības termiņš ir 5 gadi no parastā patenta termiņa iztecēšanas dienas. Papildu aizsardzības iesniegums jāiesniedz sešu mēnešu laikā no patenta saņemšanas. Iekārtas, procesi un materiāli var tikt aizsargāti kā pakalpojuma modeļi.

Patenta iesniegumam jāsastāv no sekojošiem dokumentiem: (1) iesniegums patenta atļaujai (1 kopija); (2) izgudrojuma apraksts (3 kopijas); (3) patenta pieprasījums (3 kopijas); (4) zīmējums vai cita materiāla ilustrācija, ja tā tiek pieprasīta (3 kopijas); (4) izgudrojuma būtības kopsavilkums (2 kopijas); (5) dokuments, kas apstiprina valsts nodevas maksājumu; (6) dokumenti, kas apliecina bioloģiska materiāla esamību biotehnoloģiska izgudrojuma gadījumā, ja vien apraksts jau atklāj izgudrojuma būtību pietiekami skaidrā veidā; (7) autorizācijas dokuments, ja iesniegums tiek iesniegts caur patenta pārstāvi; (8) prioritātes dokumenti, ja prioritātes prasība ir uz agrāka patenta vai pakalpojuma modeļa iesnieguma pamata. Patenta iesniegums ir jāiesniedz igauņu valodā. Ja iesniedzējs ir ārzemnieks, tad papildus oriģinālie dokumenti var būt arī ārzemju valodā. Tiem jāpievieno tulkojums igauņu valodā.

Patenta iesnieguma pārbaudes laiks parasti ir 4-5 gadi, pakalpojuma modeļa gadījumā šis laiks ir 3 mēneši. Kad tiek veikts lēmums par izgudrojuma patentēšanas iespēju, Patentu birojam jāpārbauda, vai izgudrojums ir jauns, tajā iekļauts kas inovatīvs un tas ir lietojams rūpniecībā. Pārbaudei nav jāveic nekāda pieprasījuma no iesniedzēja puses.

Izgudrojumi, kas atbilst visiem noteikumiem, lai tiktu patentēti, tiek reģistrēti Patentu reģistrā. Ja tiek veikta reģistrācija, ir uzskatāms, ka patents ir izsniegts. Persona, kas iesniedza iesniegumu par patenta saņemšanu (iesniedzējs) automātiski kļūst par patenta saņēmēju, kad jauninājums ir reģistrēts. Patenta saņēmējam jāsaņem rakstisks patents, kas garantē pašu patentu. Patenta darbības laiks var būt līdz 20 gadiem no iesnieguma iesniegšanas dienas; patenta uzturēšanai , katru gadu jāmaksā valsts nodeva tā pagarināšanai. Pirmais termiņš pakalpojumu modelim ir 4 gadi no iesnieguma iesniegšanas dienas. Pēc tam termiņš var tikt pagarināts līdz 10 gadiem: sākotnēji uz 4 gadiem, un pēc tam vēl uz 2 gadiem, maksājot atjaunošanas maksu.

Vidējās izmaksas, lai iegūtu nacionālo patentu (no iesnieguma iesniegšanas līdz patenta saņemšanai) ir aptuveni EUR 2000, ja patenta iesniegums iesniegts caur patenta pārstāvi, iesniegumam ticis pievienots oriģināls apraksts 5000 vārdu apjomā, un ja pārbaužu laikā netiek izdoti kādi oficiāli akti.

* 1 EUR = 15,670 EEK (2004.gada 1.maijā)